Izlikšanas datums: 2020.16.3 08:46:22
Ja mēs nevaram sanākt Gavēņa laika trešajā svētdienā ( Okuli ) baznīcā, lai Svinētu Dievkalpojumu, tad ir šīs svētdienas sprediķis ir, lai lasītu:
2020. gada 15. marts
57 Un tiem aizejot, viens uz ceļa Viņam sacīja: "Es Tev iešu līdzi, lai kurp Tu ietu." 58 Bet Jēzus uz viņu sacīja: "Lapsām ir alas un putniem apakš debess ligzdas, bet Cilvēka Dēlam nav kur nolikt Savu galvu." 59 Un uz kādu citu Viņš sacīja: "Nāc Man līdzi!" Bet tas sacīja: "Atļauj man papriekš noiet un apglabāt savu tēvu." 60 Bet Jēzus uz to sacīja: "Ļauj miroņiem apglabāt savus miroņus, bet tu ej un sludini Dieva valstību!" 61 Un atkal kāds cits teica: "Kungs, es Tev iešu līdzi, bet atļauj man papriekš atvadīties no tiem, kas ir manā mājā." 62 Bet Jēzus uz to sacīja: "Neviens, kas savu roku liek pie arkla un skatās atpakaļ, neder Dieva valstībai." Lūkas ev. 9,57-62
Kāpēc tā? Šis ir jautājums, ko esmu dzirdējis atkal un atkal šajās pēdējās dienās un stundās, jā, ko lielākā daļa no jums iespējams sev uzdeva. Kā tā ? Tas viss man bija ļoti skaidrs pirms nedēļas - kalendārs bija saplānots, man bija precīzs plāns par to, ko es gribēju darīt. Un tagad mēs šorīt sēžam nevis baznīcā kā parasti, bet mājās. Visas darbības, uz kurām mēs līdz šim balstījām savu ikdienas dzīvi, šajās pēdējās dienās un stundās tagad nav vairs mūsu roku tvērienā. Un mēs redzam, kā cilvēki reaģē uz šo situāciju, kā viņi iepērk tualetes papīru, griķus un tīrības līdzekļus milzīgos apmēros, kas visticamāk nepasargās viņus no slimības, bet viņi cer izmantot tualetes papīru, griķus un tīrības līdzekļus, lai kaut kā tomēr saglabātu kontroli pār savu dzīvi.
Kāpēc tas notiek? Mēs nezinām un neapzināmies, ka mums vairs nav mūsu nākotnes kontroles, vienkārši mēs tiekam turēti nezināmajā un varam tikai gaidīt, kas ar mums var notikt. Un tas nav tikai tas, ka mēs nezinām, cik ilgi mūsu baznīca paliks slēgta, cik ilgi dažas citas iestādes, kas vienkārši piederēja mūsu ikdienas dzīvei paliks slēgtas. Bet nākotnē mums ir aizdomas, ka var nebūt vajadzīgs ļoti ilgs laiks, līdz Korona vīruss sasniegs mūs personīgi. Galu galā ļoti daudzi iedzīvotāji iespējams ir inficēti, saskaņā ar virusologiem. Gaidot nezināmajā ne tikai attiecībā uz noteiktiem slēgšanas laikiem, bet arī attiecībā uz jautājumu par mūsu dzīvi. Tāpēc šorīt daudzi jautājumi karājas gaisā, ir daudz vairāk jautājumu nekā atbildes.
Un šajā situācijā mēs tagad dzirdam svētdienas Svēto Evaņģēliju – un mēs esam pārsteigti par to, cik aktuāls tas ir.
Protams, šeit aprakstītā situācija vispirms ir diezgan atšķirīga no mūsu situācijas šodien. Evaņģēlists stāsta mums, ka Jēzus gatavojas doties uz Jeruzalemi, ceļojums, kas galu galā noved viņu tur pie krusta. Un šeit Jēzu uzrunā cilvēks, kurš vēlas sekot Viņam. Jā, sekot bija domāts diezgan burtiski tajā laikā: sekot nozīmēja iet Jēzus ceļu un mācīties no viņa. Un ko nozīmē Jēzum ikdienas sekot? Jēzus šeit ļoti skaidri apraksta: "Lapsām ir alas, un putniem zem debesīm ir ligzdas, bet Cilvēka Dēlam nav, kur nolikt galvu." Tas, kurš seko Jēzum var sagaidīt arī pilnīgs trūkums un neziņa. Kas seko Jēzum ir jārēķinās, ka viņš var zaudēt visas garantijas, ka viņam nekas cits neatliks, kā vien kopība ar Viņu Jēzu.
Tas mums ir skaidrs, ka tā ir pamatsituācija kristiešiem kuri dzīvo pēc Jēzus augšāmcelšanās: nezinot, kas notiks nākamajā dienā, kam nav citas pārliecības kā tikai tuvums ar Jēzu.
Jā, protams, tagad tas ir vīruss, kas mūs ir novedis šajā nenoteiktības situācijā. Bet mēs tagad nedrīkstam zaudētu pārliecību šajās dienās kā kristieši, kas zina: nav garantijas par to, ka raiti darbosies bizness, nav garantijas veselības sistēmas darbam augstā līmenī. Viss, tiešām viss, var tikt izsists no mūsu rokām. Bet tas, kas paliek, ir mūsu Kunga Jēzus Kristus tuvums, ko viņš mums jau ir apsolījis mūsu kristībās. Paliek mums Kunga Jēzus Kristus apsolījums ko viņš ir devis mums, kad Viņa miesu un asinis saņēmām "Tas, kurš ēd manu miesu un dzer manas asinis, tas paliek manī un es viņā." Jā, Viņš paliek. Tikšanās ar Kristu Svētajā Vakarēdienā ir ne tikai brīža pieredze, tas arī ved jūs cauri šīm nenoteiktības dienām un nedēļām. Kristus paliek jūsos, neviens Latvijas valdības rīkojums to nevar atņemt jums.
Un tad ir pārējie divi, kuriem Jēzus pavēl nākt līdzi, atstāt savas ģimenes un sekot. Tiesa, viens vēlas izpildīt savu pienākumu - apglabāt savu tēvu, otrs vēlas vismaz atvadīties no savas ģimenes. Bet Jēzus viņiem skaidri norāda, ka ir kaut kas vēl svarīgāks par zemes saitēm ar ģimeni un tā ir dalīšanās Dieva valstībā, dalīšanās dzīvē kopībā ar Kristu.
Pat tad, ja mums nav bijusi šāda pieredze līdz šim, Jēzus mūs aicina ar šo jautājumu: ‘’Seko man,‘’ īpaši šajā svētdienā. Tieši tagad, kad tik skaidri izjutīsim, kas mūsu ikdienas dzīvē piesaistīs, kas uzturēs dzīvu ticības dzīvi, kopību ar Jēzu? Vai bailes no Korona uzvarēs jūs, ka jūsu domas būs tikai par vīrusu un problēmām, ko tas tagad rada un ka pats Kristus pilnībā izies no jūsu redzesloka? Vai jūs domājat tikai par to, kā jūs varat vislabāk rūpēties par sevi tagad – un vairs neskatīties uz to, kurš visu savu dzīvi ir lieliski rūpējies par jums? Vai varbūt jūs to pieredzēsiet otrādi, ka lietas, kas jums vienmēr bija pašsaprotamas, ka jūs vienmēr esat saņēmuši Kristus miesu un asinis savā dzīvē, tagad pēkšņi saprotat, ka šajā laikā tas vairs nav iespējams?
Kristus dod mums ļoti svarīgu vārdu svētajā Evaņģēlijā, kas ir arī šīs nedēļas devīze: "Tas, kas liek roku arklam un atskatās, nav piemērots Dieva valstībai." Es domāju, ka ļoti nedaudziem no mums, iespējams, mūsu dzīvē ir bijis arkls mūsu rokās, taču mums joprojām ir sajēga, kad zemnieks apar lauku, ir ļoti svarīgi, lai viņš sākumā paņem taisnu atarumu un stingri pieķeras arklam, un neatskatās. Jo pretējā gadījumā vagas ko viņš ars kļūs diezgan greizas.
Tāda ir mūsu dzīve kā kristiešiem - mums vienmēr skaidri un stingri jāuztur mūsu dzīves mērķis, mūžīgā dzīve kopībā ar Kristu, mūsu Kungu. Nekas, bet tiešām nekas nedrīkst mūs novirzīt no tā. Nē, nav jēgas, ka mums vajadzētu atskatīties tagad šajās dienās, cik skaisti tas bija, kad mēs varējām pulcēties mūsu baznīcā. Labāk lūkojamies uz savu ticības mērķi, ko Kristus deva kristībā! Neļaujieties apturēt sevi pēc tiekšanās dzīves kopībā! Jā, aplūkojiet šo mērķi, kad Korona vīruss jūsu dzīvē tuvojas jums, kad jūs varat arī saslimt no tā pats, jā, kad jūs varat arī mirt no tā. Šajā Gavēņa laikā, kurā mēs tagad esam spiesti pārorientēt savu dzīvi, pilnībā izmantojiet laiku ko Korona tagad var dot jums, lai lasītu un lūgtu vēl vairāk Dieva Vārdā. Jā, izmantojiet laiku, lai atkal domātu par savu dzīvi! Jā, lai Dievs dod, ka arī Korona vīruss var palīdzēt mums atkal skatīties uz priekšu mūsu dzīvē kā kristiešiem uz mērķi, ko Kristus ir izvirzījis mūsu dzīvei Dieva valstībā.
Jā, tā kā mūsu dzīve turpinās!
Āmen.