Baznīca un draudze

Ķempju koka baznīca pirmoreiz minēta 1669.gadā, vēlāk 1798.gadā Siguldas draudzē kā Sv.Ignāta kapela. Tā atradusies 2 km no Jaunķempju muižas, tuvu tagadējai baznīcai, 1841.gadā ar Jaunķempju muižas īpašnieku fon Ikskilu (Von Uexkūll) dzimtas palīdzību netālu no vecās baznīcas tika uzcelta un 14.septembrī iesvētīta jauna mūra baznīca. Pagasta rakstveža Jāņa Leikarta 1900.gada piezīmēs atrodams, ka 1849.gadā 6.janvārī iesvētīta altārbilde. 1873.gada 10.maijā draudze palika bez baznīcas, to gandrīz līdz pamatiem noārdīja viesuļvētra. Deviņus gadus draudze dievkalpojumus noturēja muižas īpašnieka ierādītajās telpās. 1882.gada sākumā plašā baronu Volfu dzimta, kam Jaunķempju muiža piederēja no 1856.gada, par saviem līdzekļiem lika celt jaunu mūra baznīcu ar 600 sēdvietām. Jaunā Ķempju jeb Incēnu baznīca tā paša gada 31.oktobrī tika iesvētīta. Baznīca celta par Ķempju muižas īpašnieka atvaļinātā krievu armijas rotmistra Zigismunda Gotlība fon Volfa un viņa otrās sievas grāfienes Annas Karolīnas fon Mellinas līdzekļiem. Neogotiskā stilā celtā Ķempju mūra baznīca izceļas ar harmonisku būvapjomu, gaišu un plašu draudzes telpu. Smailloka logus un durvis akcentē dekokoratīvs sarkanu ķieģeļu ierāmējums. Torni balsta kāpienveidīgi kontroforsi. Kā vienots antsamblis neogotiskā stilā darināts altāris, kancele, kā arī ērģeļu prospekts baznīcas patrona un draudzes priekšnieka Ferdinanda fon Volfa laikā 1888.gadā. Altāra rentablā – glezna ‘’Augšāmcelšanās’’. Par 1300.rbļ. Frīdriha Veisenborna būvētās ērģeles iesvētītas 1888.gada 9.oktobrī.

Pēc Jaunķempju muižas īpašnieka Zigismunda Gotlība fon Volfa (Wolff) sievas Annas fon Mellinas nāves 1883.gadā baznīcas altārdaļas logos tika iebūvētas divas krāšņas vitrāžas ar Volfu un Mellinu dzimtas ģerboņiem.

Baznīcas tornī dievkalpojumus iezvana 1937.gadā Liepājas drāšu fabrikā lietais zvans ar uzrakstu: ‘’Esmu liets Ķempju ev.lut. baznīcai. Mūžīgi skanēs mana dziesma Dievam un atjaunotai Latvijai’’.

Pēc 2.pasaules kara padomju varas gados vietējo varas iestāžu represiju dēļ draudze panīka. Baznīcā bija paredzēts ierīkot stalli. Pateicoties draudzes priekšnieka Arvīda Miķelsona pūlēm, tā tika nosargāta. Pēckara gados laika zobs un apkārtējie iedzīvotāji atstāja jūtamas pēdas baznīcas intrjērā. Sapuva grīda, tika izpostītas ērģeles. Pēc baznīcas atjaunošanas 1990.gadā draudze M. Valpētera vadībā daļēji atjaunoja ērģeles un ērģeļu prospektu, kā arī interjeru. 2000.gada rudenī A.Melbārdis pēc Ēveles un Žeimes baznīcu ērģeļu parauga izgatavoja un uzstādīja 28 prospekta stabules. Laikā no 2004.gada augusta līdz 2005.gada augustam ērģeles tika pilnībā atrestaurētas.

Baznīcas vienjoma draudzes telpu grezno Čikāgā dzīvojošo latviešu Ādolfa un Grietas Grabažu 2001.gada Ziemassvētkos dāvinātās, Lietuvā izgatavotās Lustras. Tās veltītas tēva Rūdolfa un mātes Emmas piemiņai.

Līdz 2006.gadā daļēji atrestaurētas arī krāšņās vitrāžas.

Baznīcas atjaunošanā un tās apkārtnes sakopšanā daudz palīdzējusi Sv. Jāņa draudze Čikāgā un Sv. Katrīnas draudze Stokholmā, individuāli ārzemju latviešu ziedotāji, kā arī pagasta un Līgatnes pilsētas iedzīvotāji. Lielu ieguldījumu baznīcas atjaunošanā un uzturēšanā devuši Skaidrīte un Miķelis Alberti.