Jaunumi‎ > ‎

3.03.13. Prāvesta Jāņa Vaska piemiņas plāksnes iesvētīšana. Dievkalpojums sāksies agrāk - 14:00

Publicēja 2013. gada 25. febr. 07:43Ainārs Rendors   [ atjaunināts 2013. gada 28. febr. 14:34 ]
3. martā pēc dievkalpojuma notiks pr. Jāņa Vaska (16.03.1936. - 17.04.2005) piemiņas plāksnes iesvētīšana.
Svētbrīdi vadīs māc. Edvīns Rumjancevs.
Klāt būs pr. Jāņa Vaska brālis komponists Pēteris Vasks kopā ar savu dzīvesbiedri režisori Dzintru Geku.
Muzikālo priekšnesumu sniegs pūtēju instrumentu grupa un ērģelniece Olita Neimande. Pēc svētbrīža notiks sadraudzība.

Šī pasākuma dēļ ir mainīts dievkalpojuma laiks. Dievkalpojums sāksies stundu agrāk nekā parasti - plkst. 14.00!
Attiecīgi agrāk sāksies kristību un iesvētes mācības nodarbība - plkst. 11:30!

Dievkalpojumu vadīs mācītājs Edvīns Rumjancevs. Sprediķos evaņģēlists Ainārs Rendors.

Prāvests Jānis Vasks

Dzimis 1936. gada 16.martā Liepājas pusē
Miris 2005. gada 17.aprīlī Valmierā
Apbedīts Umurgas kapsētā mācītāju kalniņā

Kalpojis kā Ķempju draudzes mācītājs no 1987. līdz 2005. gadam.


Latvija,bez tevis es nulle un tukšums,
Ar tevi - svētīts ziedputekšņu možums,
Ar tevi - zīle, no kuras ozols dīgst,
Bez tevis - vējgāze silā, kas nīkst.

Šīs rindas mācītājs, vēlāk prāvests Jānis Vasks rakstījis sava tēva, slavenā baptistu mācītāja Arvīda Vaska piemiņai. Ģimenē tēvam viņi bija divi bērni. Brālis Pēteris Vasks ir latviešu komponists. 
Jānis Vasks pēc pamatizglītības iegūšanas kļūst par agronomu, līdz piecdesmit gadu vecumam jūt Dieva aicinājumu kalpot un 1987. gadā tiek ordinēts par mācītāju. Jaunības sapnis bija iegūt jurista diplomu, tomēr tas nepiepildījās, jo padomju laikā mācītāja dēlam jurista izglītība nav atļauta. Agronoma gaitās nākas pabūt Leišmalē, vairāk Vidzemes padomju saimniecībās, līdz mūžā ceļi aizved uz Stīpnieku mājām, kas ir pavisam netālu no Friča Bārdas Rumbiņiem - Pociemā.
Par savas dzīves augstāko brīdi prāvests vienmēr uzskata 1988. gada 18. novembri Valmieras baznīcā, kad pēc piecdesmit nebrīves gadiem mastā uzvijās Latvijas karogs. Viņš mīlēja Dievu, bet jebkurā brīdī bija gatavs nolikt galvu par Latviju. Jānis Vasks bija viens no retajiem mācītājiem, kurš reizē bija arī savas tēvzemes sargs - bija zemessardzē no pirmās izveidošanas dienas. Bija Trīszvaigžņu ordeņa virsnieks. Viņš ir studentu korporācijas Patria goda filistrs.
Pēdējo sava mūža deviņpadsmit gadu laikā  Jānis Vasks uzskatīja par laimīgiem un piepildītiem, jo pēc Teoloģijas semināra beigšanas varēja kalpot pilnā mācītāja pakāpe Umurgā, Ķempjos un vēlāk arī Dikļos, Mazsalacā un kādu laiku arī Valmierā Sv. Sīmaņa draudzē. Ievērības cienīgs bija Jāņa Vaska darbs par Umurgas draudzes vēsturi, kas bija reizē dāvana tās draudzei 500 gadu jubilejā. Svētīgi bija Jāņa Vaska sprediķi, tie vienmēr mudināja uz labu. Viņš centās visu kārtot ar mieru, nesaprata ķildas, savtību, nenovīdību, skaudību, ticēja cilvēcībai un dievišķajai kārtībai. Turējās pie pārliecības, kas baznīcai reiz vajadzētu atkal kļūt par atvēŗtu tautas baznīcu. Mīļākie garīgie svētki viņām bija Ziemassvētki, bet laicīgie - Dziesmu svētki. Tā nu viņš paliks vidzemnieku atmiņā ar pārliecinošu ticību, skaņu dziedošu balsi un celsmīgiem dievkalpojumiem, kapu svētkiem un paviesošanos pie viena otra mājās, lai tāpat vien aprunātos par dzīvi, par cerību un nākamību...
Comments