Sprediķi‎ > ‎

5. svētdiena pēc Vasarsvētkiem

Piektā svētdiena pēc Vasarsvētkiem – Exaudi Domine
2017. gada 9. jūlijā, Ķempju baznīcā

DZIESMA

352


SV. RAKSTU LASĪJUMI

Jes 43:1- 7
Bet tagad saka Tas Kungs, kas tevi radījis, Jēkab, un tevi veidojis, Israēl: "Nebīsties, jo Es tevi atpestīju; Es tevi saucu tavā vārdā, tu esi Mans! Kad tu iesi caur ūdeņiem, Es būšu pie tevis, un caur straumēm, tās tevi nepārplūdinās; kad tu iesi caur uguni, tu nesadegsi, uguns liesmas tev nekaitēs! Jo Es, Tas Kungs, tavs Dievs, Israēla Svētais, esmu tavs glābējs. Es atdodu Ēģipti par tavu atpirkšanas maksu, tāpat arī Etiopiju un Sabu Es dodu par tevi. Tādēļ ka tu esi dārgs un vērtīgs Manās acīs, Es dodu zemes par tavu izpirkšanu un tautas atlīdzībai par tavu dvēseli. Nebīsties, jo Es esmu ar tevi! No rīta puses Es atvedīšu atpakaļ tavus tautas brāļus un no vakariem sapulcināšu tavus piederīgos. Es sacīšu ziemeļiem: atsvabiniet tos! Un dienvidiem Es teikšu: neaizturiet tos! Atvediet Manus dēlus no tālienes un Manas meitas no zemes galiem, visus, kas nosaukti Manā Vārdā un ko Es esmu radījis Sev par godu, visus, ko Es esmu veidojis un uzturējis!"

1Pēt 3:8-15a
Bet beidzot esiet visi vienprātīgi, līdzcietīgi, brālīgi, žēlsirdīgi, pazemīgi, neatmaksādami ļaunu ar ļaunu, nedz zaimus ar zaimiem, turpretim svētījiet, jo uz to jūs esat aicināti, lai jūs iemantotu svētību. Jo, kas mīl dzīvību un grib redzēt labas dienas, tas lai attur savu mēli no ļauna un savas lūpas, ka tās nerunā viltu. Lai viņš novēršas no ļauna un dara labu, lai viņš meklē mieru un dzenas pēc tā. Jo Tā Kunga acis ir vērstas uz taisnajiem un Viņa ausis atvērtas viņu lūgšanām, bet Tā Kunga vaigs ir pret tiem, kas dara ļaunu. Un, kas jums varēs ļaunu darīt, ja jūs no visas sirds dzīsities pēc tā, kas labs? Bet, ja arī jūs ciestu taisnības dēļ, svētīgi jūs esat. Bet nebīstieties no viņiem, nedz iztrūkstieties. Bet turiet Kungu Kristu svētu savās sirdīs.

Mt 5:20 -26
Tajā laikā Jēzus sacīja saviem mācekļiem:
Jo es jums saku: ja jūsu taisnība nav pārāka par rakstu mācītāju un farizeju taisnību, tad jūs neieiesiet Debesu valstībā.
Jūs esat dzirdējuši, ka tēvutēviem ir sacīts: nenogalini, un, kas nogalina, tas nododams tiesai. Bet es jums saku: ikviens, kas uz savu brāli dusmojas, nododams tiesai; ikviens, kas uz savu brāli saka: nejēga, – nododams sinedrijam, bet, kas uz savu brāli saka: stulbais bezdievi, – tas nododams elles ugunīs. Tādēļ, kad tu atnes savu upurdāvanu pie altāra un tur atceries, ka tavam brālim ir kaut kas pret tevi, tad atstāj savu upurdāvanu altāra priekšā, ej un izlīgsti vispirms ar savu brāli un tad pienes savu upurdāvanu. Nevilcinies izlīgt ar savu pretinieku, kamēr ar viņu vēl esi ceļā, ka tavs pretinieks tevi nenodod tiesnesim un tiesnesis tiesas izpildītājam un ka tas tevi neiemet cietumā. Patiesi es tev saku: tu no turienes neiziesi, pirms nenomaksāsi pēdējo kvadrantu. (Jaunais tulkojums)


SPREDIĶIS

Šīs Sv. Rakstu vietas lielā tēma ir salīdzināšanās. Ar šo vārdu, kas mūsdienu latvieša ausij skan dīvaini, ir tulkots Jaunās Derības grieķu vārds katalagē. Atbilstošais latīņu vārds Vulgātas tulkojumā ir reconciliatio. Angļi šo vārdu ir tulkojuši pavisam vienkārši – reconciliation, un angļu-latviešu vārdnīcā varam atrast mūsdienu latviešu valodas vārdus, kā izteikt šo biblisko jēdzienu – samierināšana, samierināšanās, izlīgšana, izlīgums

Kungs Jēzus Kristus šeit runā par to, cik būtiski nepieciešams tas ir – salīdzināties, izlīgt ar savu brāli, vairāk – pat ar savu pretinieku. Ja mēs atsakāmies to darīt, tad, kā saka Kristus, mūsu taisnība nav labāka par rakstu mācītāju un farizeju taisnību, un apliecina, ka pat par spīti mūsu dāvanai uz altāra, par spīti mūsu pareizajai ticībai un reliģijai, mēs nenonāksim Debesu valstībā. Tāpēc neņemsim šo Jēzus vārdus viegli, jo kā mūsu luteriskā Baznīca Adventa litānijā saka lūgšanā Kungam Jēzum Kristum - Tu Debesu valstības Atslēga, tu Dieva nama Scepteris, kad tu atdari, tad neviens nevar aizslēgt, kad tu aizslēdz, neviens nevar atvērt. (sal. Atkl 3:7)

Ņemsim vērā, ka nedz šajā Rakstu vietā, nedz pārējā Kalna sprediķī, Kristus nerunā par pestīšanas plānu, kā var nonākt Debesu Valstībā. Mēs vispār ar saviem darbiem nevaram nopelnīt sev Debesu Valstību. Debesu Valstības vārtus mums ir atslēdzis Kungs Jēzus Kristus ar savu upuri, mirstot pie krusta koka Golgātā. Ar savu nāvi, vietniecisko nāvi, mirstot mūsu vietā, par mūsu grēkiem, Viņš mūs ir salīdzinājis ar Dievu.

Vecajā Derībā mēs lasām, ka salīdzināšanu ar Dievu var panākt ar grēku upura asinīm. 2. Moz 29:36 mēs lasām  Bauslības noteikumu priesterim: Katru dienu upurē vērsi kā grēku upuri, par salīdzināšanu. Protams, kā mēs lasām ap. Pāvila vēstulē ebrejiem, VD upuri nespēj pēc būtības nest grēku piedošanu, bet tie gan norāda uz Kristus upuri.

Jau pravietis Jesaja apm. 700 gadus pirms Kristus dzimšanas pravietoja par Viņu: Kad viņš nodos savu dvēseli par salīdzinājuma upuri (53:10). Un sv. ap. Pāvils vēstulē kolosiešiem 1:20 apliecina: Jo visai Dieva pilnībai labpatika iemājot Viņā [Kristū], lai caur Viņu un uz Viņu salīdzinātu visu, nodibinot ar Viņa krusta asinīm visu starpā mieru - gan debesīs, gan virs zemes. Un 2. vēstulē  korintiešiem 5:18-20 viņš raksta: Bet tas viss nāk no Dieva, kas mūs ir salīdzinājis ar Sevi caur Kristu un mums devis salīdzināšanas kalpošanu. Jo Dievs bija Kristū un salīdzināja pasauli ar Sevi, tiem viņu grēkus nepielīdzinādams, un ir mūsu starpā licis salīdzināšanas vārdu. Tā mēs nākam, Kristus sūtīti, un pamācām, it kā Dievs runātu caur mums. Mēs lūdzam Kristus Vārdā: ļaujieties salīdzināties ar Dievu!

Šīs Sv. Rakstu vietas skaidri parāda, ka salīdzināšana būtībā ir samierināšana, miera nodibināšana. Mūsu pestīšanas pamatā ir tas, ka Kristus mūs ir salīdzinājis, tas ir samierinājis ar Dievu, un tāpēc Dievs mums mūsu grēkus vairs nepielīdzina, tas ir – vairs nepieskaita  Tāda ir Evaņģēlija Vēsts būtība, un sv. Pāvils to skaisti sauc par salīdzināšanas vārdu, bet sv. Evaņģēlija sludināšanas amatu – par salīdzināšanas kalpošanu. Savukārt Evaņģēlija sludināšanas aicinājumu nākt  pie Kristus un ticībā uz Viņa darbu mūsu pestīšanas labad saņemt grēku piedošanu, samierināšanu ar Dievu Pāvils skaisti sauc par ļaušanos salīdzināties ar Dievu. Jo Kristus salīdzināšanas upuris pie krusta Golgātā ir objektīvais visas cilvēces pestīšanas pamats. Pie krusta visa cilvēce tika salīdzināta ar Dievu, visai cilvēcei tika atvērti Debesu Valstības vārti. Bet katram atsevišķam cilvēkam, lai viņš taptu glābts, ir šī Kristus veiktā salīdzināšana ir ticībā jāsatver, jāattiecina uz sevi. Atgriežoties no grēkiem, un ticot uz Evaņģēliju, mēs ļaujamies salīdzināties ar Dievu. To sauc par subjektīvo pestīšanu. Objektīvi Kristus ir pestījis visu cilvēci, bet subjektīvi – tikai nedaudzus, t.i., tikai tos, kuri patiesi tic Kristum. Pats Kristus šo patiesību ir atklājis ar vienkāršiem vārdiem: (Mt 20:16, 22:14) "Jo daudz ir aicinātu, bet maz izredzētu."

Tātad evaņģēliska sludināšana skaidri apliecina, ka mēs netiekam pestīti no saviem darbiem, dēļ saviem nopelniem, bet gan vienīgi Kristus nopelna dēļ, kad mēs patiesā ticībā pieņemam viņu par savu Kungu un Pestītāju. Kas sludina ko citu, tas vairs nesludina Kristus Evaņģēliju, salīdzināšanas vārdu, bet gan pagānisku mācību par pestīšanu caur paša labajiem darbiem.

Lai gan mēs ar saviem labajiem darbiem pestīšanu nopelnīt nevaram, tad tomēr ar saviem nedarbiem, sliktajiem darbiem, vai izvairīšanos darīt labus darbus savu pestīšanu varam pazaudēt, un mūsu šīs svētdienas Rakstu vietā Kungs Jēzus Kristus to skaidri apliecina. Viņš, kas ir mūsu lielais Samierinātājs skaidri pasaka, ka, ja mēs nesalīdzināsimies ar savu kristīgu brāli un pat savu pretinieku, tad mēs Debesu Valstībā tomēr nenonāksim.

Kristus saka: (23) kad tu upurē savu dāvanu uz altāra. Daudzās LELB draudzēs tiek lietota 1. dievkalpojuma kārtība, saukta arī par augstbaznīcisko dievkalpojuma kārtību. Tur sv. Vakarēdiena dziesmas laikā tiek vākti ziedojumi, un Sv. Vakarēdiena liturģijas sākumā šis ziedojums līdz ar Sv. Vakarēdiena maizi un vīnu tiek pacelts altāra priekšā , lietojot VD terminoloģiju, kā cilājamais upuris, paceļams tam Kungam. Tātad, kad baznīcēns upura pacelšanas laikā atminas, ka viņa brālim kas ir pret viņu, tad lai viņš iet un izlīgst.

Draudzēs, kur tiek lietota 2. dievkalpojuma kārtība, kā mūsu Ķempju draudzē, šāda upura pienešana pie altāra nenotiek. Bet ziedojumu grozs jau nav galvenais upuris Sv. Vakarēdienā. Galvenais upuris ir Jēzus Kristus miesa un asinis, tā miesa, kas tika nodota pie krusta Golgātā, un tās asinis, kas tika izlietas par grēku piedošanu, kuras patiesi saņem katrs, kas nāk pie Sv. Vakarēdiena. Tas, lietojot VD terminoloģiju, ir grēku upuris, vainas izpirkšanas upuris, salīdzināšanas upuris. Kas nāk pie Sv. Vakarēdiena, tas top līdzdalīgs pie šī svētā altāra upura. Un neviens nedrīkst nākt pie šī Kristus upura, kamēr viņš, paklausot paša Kristus vārdiem, nav salīdzinājies, izlīdzis ar savu brāli vai māsu.

Draudzēs, kur tiek lietota augstbaznīciskā dievkalpojuma kārtība, pēc Sv. Vakarēdiena iestādīšanas, kad uz altāra galda maizes un vīna veidā atrodas tā Kristus miesa un asinis, kuras Viņš ir upurējis pie krusta Golgātā, mācītājs saka: "Tā Kunga miera lai ir ar jums visiem!" Tad notiek miera sveiciens, kad dievkalpojuma dalībnieki viens otram spiež roku, sakot: "Miers ar tevi!" Šis ir tas brīdis, kad, simboliski tiek sekots Kristus vārdiem: "atstāj turpat altāra priekšā savu dāvanu, noej un izlīgsti papriekš ar savu brāli." Protams, katru jauku tradīciju var sabojāt, to pārvēršot par tukšu rituālu. Un šo miera sveicienu var pārvērst par vienkāršu sasveicināšanos, un farizejiska liekulība ir tad, ja sarokojas tikai ar tiem, ar kuriem nekādas domstarpības nav bijušas, un vispār nesveicinās ar to brāli vai māsu, starp kuriem ir kāds sens aizvainojums un nav izlīgts.

Mūsu draudzē šāda miera sveiciena nav, tāpēc izlīgt ar savu tuvāko vajadzētu jau pirms dievkalpojuma, vai vēlākais – nākot pie altāra saņemt Sv. Vakarēdienu.

Mēs, kristieši, labi apzināmies, ka tad, ja esam grēkojuši pret Dievu, mēs nedrīkstam paslēpes spēlēt, kā mūsu ciltstēvs Ādams, izliekoties, ka nekas nav noticis. Mēs saprotam, ka cik vien ātri vien var, mums ir jāsalīdzinās ar Dievu, šie grēki lūgšanā jāliek Dieva priekšā, jānožēlo, un Kristus salīdzināšanas upura dēļ, jālūdz piedošana. Tad šie Kristus vārdi šīsdienas Evaņģēlijā mums māca, kā tāpat mums ir jāsalīdzinās ar savu tuvāko – nekavējoties, nespēlējot paslēpes, neizliekoties, ka nekas nav noticis.

Kristus šīsdienas Evaņģēlijā turpina: Nevilcinies izlīgt ar savu pretinieku, kamēr ar viņu vēl esi ceļā, ka tavs pretinieks tevi nenodod tiesnesim un tiesnesis tiesas izpildītājam un ka tas tevi neiemet cietumā. Redziet, Dievs ir tas tiesnesis. 103. psalms saka: Žēlīgs un lēnīgs ir Tas Kungs, pacietīgs un bagāts žēlastībā. Tiešām, Dievs ir lēnīgs dusmot, viņš var gadiem nesodīt grēcinieku, gaidot uz viņa atgriešanos. Bet kad Dieva pacietības mērs ir pilns, tad nāk viņa sods, un tas ir briesmīgs. Kā Ījaba grāmatā (9:12) mēs lasām:  Redzi, ja Viņš [Dievs] kādu sagrābdams aizrauj, kas Viņam to liegs? Kas Viņam sacīs: ko Tu dari?

Redziet, kad mēs nākam pie Sv. Vakarēdiena, tad mēs nākam Dieva tiesas priekšā. Visi Vakarēdiena viesi saņems Kristus miesu un asinis – gan cienīgie, gan necienīgie. Bet cienīgie viesi – tie, kas ir grēkus nožēlojuši, salīdzinājušies ar Dievu un tuvāko, tie saņems Kristus miesu un asinis sev par grēku piedošanu un dzīvību. Bet necienīgie viesi, tie saņemot Kristus miesu un asinis, būs sastapuši Dievu kā tiesnesi, paši uzprasījušies pirms laika nākt Dieva tiesneša krēsla priekšā un saņemt taisno spriedumu. Tāpēc ap. Pāvils mūs visus nopietni brīdina 1. vēstules korintiešiem 11. nodaļā: Tad nu, kas necienīgi ēd šo maizi vai dzer Tā Kunga biķeri, tas būs noziedzies pret Tā Kunga miesu un asinīm. Bet lai cilvēks pats sevi pārbauda, un tā lai viņš ēd no šīs maizes un dzer no šī biķera. Jo, kas ēd un dzer, tas ēd un dzer sev pašam par sodu, ja viņš neizšķir Tā Kunga miesu. Tādēļ jūsu starpā ir daudz vāju un neveselu un diezgan daudz ir mirušu. Ja mēs paši sevi pārbaudītu, tad netiktu sodīti.

Varbūt kāds ir ilgstoši nācis pie Sv. Vakarēdiena, tā arī neatgriezies no kāda grēka vai neizlīdzis ar tuvāko, un jūtamu Dieva sodu nav saņēmis. Tad pēc šī lietas izskaidrojuma šajā sprediķī, ņemsim vērā ap. Pāvila vārdi Ap. d 17:30: Bet Dievs, atstādams neievērotus nezināšanas laikus, tagad aicina visus cilvēkus visur atgriezties no grēkiem. Ja kāds, neizlīdzis ar Dievu un tuvāko brāli, turpinās nākt pie Vakarēdiena, tad viņam var uzdot šo ap. Pāvila jautājumu no Rom. 2:4 Jeb tu pārproti Viņa [Dieva] neizsmeļamo laipnību, pacietību un lēnību, nesajēgdams, ka Dieva laipnība tevi vada uz atgriešanos? 

Ir grūti tikt sev pāri, atzīt savu vainu, un lūgt piedošanu tuvākajam, īpaši, nesaskaņas ir bijušas ilgstošas.  Bet pārvari savu lepnumu un tiec tam pāri. Gluži tāpat, kā esi ticis pāri savam lepnumam, metoties uz zemes Dieva priekšā, lūdzot grēku piedošanu. Un lai tevi iedrošina tas, ka tavam brālim, saņemot tavu nožēlu un atvainošanos, ir tev jāpiedod, jo viņš stāv zem Kristus vārdiem, kurus Viņš teica tūlīt pēc Sv. lūgšanas "Mūsu Tēvs" došanas: Jo, kad jūs cilvēkiem viņu noziegumus piedosit, tad jums jūsu Debesu Tēvs arīdzan piedos. Bet, ja jūs cilvēkiem viņu noziegumus nepiedodat, tad jūsu Debesu Tēvs jums jūsu noziegumus arīdzan nepiedos. (Mt 6:14-15)

Un lai Dievs pasargā no tā, ka kāds bēgot no pienākuma izlīgt ar brāli vai māsu, sāks nenākt pie Sv. Vakarēdiena, vai nenākt uz baznīcu vispār. Šāda bēguļošana ir bezjēdzīga, jo Dieva tiesneša krēsla priekšā, pabeiguši savas šīs zemes dzīves gaitas, mēs nonāksim visi. Tāpēc, paklausīsim Kristus vārdiem: Nevilcinies izlīgt ar savu pretinieku, kamēr ar viņu vēl esi ceļā, t.i., kamēr vēl esi dzīvs, kamēr tev vēl tas Kungs ir devis žēlastības laiku salīdzināties ar Dievu un cilvēkiem, lai pēcgalā, kā brīdina Kristus: lai nenodod tevi tiesnesis tiesas izpildītājam un ka tas tevi neiemet cietumā. Ar vārdiem "tas nododams elles ugunīs", Kristus paskaidro, kas ir šis cietums.

Dievs ir darījis visu mūsu glābšanas labad. Viņš pats ir kļuvis cilvēks, Kristum nākot uz šo zemi, viņš ir miris pie krusta par mūsu grēku piedošanu, kā salīdzināšanas upuris. Tad nu atbildēsim Dievam ticībā un mīlestībā, ļaujoties salīdzināties ar Dievu un cilvēkiem, lai Sv. Vakarēdienā saņemot Kristus miesu un asinis, iemantotu visu, ko Kristus salīdzināšanas upuris mums dod.  Kā M. Luters jautā Mazajā Katehismā mācības gabalā par Sv. Vakarēdienu: Kā palīdz šāda ēšana un dzeršana? un dod atbildi: To rāda mums vārdi "par jums dota" un "izlietas grēku piedošanai", proti, ka mums Sv. Vakarēdienā ar tādiem vārdiem tiek dota grēku piedošana, dzīvība un svētlaime, jo, kur grēku piedošana, tur arī dzīvība un svētlaime.

Lai Dievs mums dod visiem to piedzīvot šajā dzīvē, un pēc tam - mūžībā. Āmen!

Comments